Pirms uzsākt esošas ēkas, ēkas daļas, dzīvokļa jeb citas būves pārbūvi, nepieciešams esošo ēku apsekot.

Apsekošana veicama arī gadījumos, ja ēkas lietošanas gaitā tiek konstatētas problēmas, kuras ietekmē vai varētu ietekmēt tās turpmāku lietošanas drošību                     ( piemēram: plaisu rašanās, ūdens applūde utml.).

Ēkas inženiertehnisko apsekošanu jāveic arī pirms un pēc tās konservēšanas. Tāpat pirms būvdarbu atsākšanas pēc ilgāka pārtraukuma.

Apsekošanas gaitā tiek noskaidrots vai esosā ēka ir droša tālākai ekspluatācijai, vai esošās konstrukcijas ir ar pietiekošu nestspēju un stabilitāti lai uzņemtu paredzētās slodzes. Tāpat tiek noteikts vai paredzamās izmaiņas ēkā neradīs pārējo konstrukciju nestspējas un noturības samazināšanos.

Parasti ēku apsekošana notiek trīs secīgās stadijās:

1. Vizuāla ēkas un tās konstrukciju apsekošana

 Darba gaitā vizuāli tiek veikta ēkas un tās konstrukciju jeb atsevišķu daļu ( saskaņā ar sastādīto darba uzdevumu ) apsekošana. Obligāti tiek veikta foto fiksācija.       Apsekosanā tiek izmantotas konstrukciju negraujošas metodes. 

2. Padziļināta ēkas konstrukciju apsekošana

Ja nepieciešams, tiek veikti kontrolurbumi, atrakumi, atsegumi jeb cita veida darbības pēc inženiera ieskatiem ar mērķi, pārliecinaties par atklātās problēmas raksturu,  nopietnību. Šādas apsekošanas gaitā, pēc inženiera ieskatiem, var tikt izmantoti atbilstoši mērinstrumenti vai rokas darba rīki ( piemēram, Šmita āmurs - betona stiprības klases noteikšanai, skaneris - stiegrojuma notaikšanai konstrukcijā u.c. ). Arī šāda veida apsekošanā tiek izmantotas konstrukciju negraujošas metodes.

3. Ēkas konstrukciju ekspertīze

Ja inženieris konstatē bojājumu konstrukcijā, kura rakstura un ietekmes uz stiprību un noturību noteikšanai nepietiek ar iepriekš minētajām metodēm un pamatota  lēmuma pieņemšanai par konstrukcijas remontu jeb nomaiņu nepieciešama papildus informācija, tiek ņemti bojatās konstrukcijas paraugi un nosūtīti laboratoriskai pārbaudei.

Tikai kvalificēts inženieris var pieņemt lēmumu par apsekošanas veidu un izmantojamām metodēm.

Sastādot atzinumu, tajā tiek noradītas ne tikai esošās problēmas konstrukcijās, bet doti ieteikumi, ja nepieciešams, kas un kā būtu darāms vajadzīgā rezultāta sasniegšanai.

Izsniegtais atzinums ir pamats turpmākā projekta izstrādei.

Ēkas apsekošana veicama gan pirms iecerētās pārbūves gan arī ja iecerēts ēku vai tās daļu nojaukt. Nojaukšanas gadījumā, papildus nepieciešams izstrādāt darbu organizācijas projektu ( DOP ). DOP tiek izstradāts arī ēkas pārbūvei, ja darbu apjoms ir visai liels un paredzēts ierīkot būvlaukumu ar materiālu krautnēm un citiem nepieciešamajiem elementiem atbilstoši būvnormatīviem un citām prasībām.  Apsekošana būtu veicama arī gadījumos, ja ēkas lietotāji konstatē konstrukcijās redzamus bojājumus vai tās nesamērīgi izliekušās. Uzmanība būtu pievēršama arī dažādu plaisu esamībai grīdās, sienās, griestos un citos konstrukcijas elementos. Ja nepieciešams, plaisas būtu jānovēro. Ieteicams novērošanu veikt vismaz 12 mēnešus ( ja nav veicami steidzīgi remonta darbi ), izmantojot īpašus sensorus. Rezulāti periodiski pierakstāmi, apkopojami tabulā un pievienojami atzinumam.

Pirms ēkas apsekošanas, pasūtītājam jāsagatavo visa pieejamā dokumentācija, kas attiecas uz apsekojamo objektu:

* Inventarizācijas lieta,

* Zemesgrāmatas izraksts par objektu,

* Ja pieejams, ēkas projekts,

* Visas izziņas vai protokoli no attiecīgās būvvaldes vai tās funkcijas pildošas organizācijas,

* Iepriekšējie tehniskās apsekošanas atzinumi, ja tās veiktas,

* Sākotnēja fotofiksācija ar objekta kopskatu un konstatētās problēmas attēlojumu,

* Jebkuri citi dokumenti, kas attiecas uz apsekojamo objektu, kuri varētu sniegt inženierim vairāk informācijas par ēku, tās ekspluatāciju un problēmas rašanās apstākļiem.

Ja inženierim, problēmas cēloņu noteikšanai, nepieciešams veikt darbības, kurām piesaistāmi papildus mehāniskie darba rīki jeb pielietojama smagā tehnika, tā nodrošināma par pasūtītāja līdzekļiem, ja vien nav panākta iepriekšēja vienošanās par citiem noteikumiem. 

Ja atzinuma sastādīšanai nepieciešams izmantot laboratorijas pakalpojumus, lai noteiktu kada materiāla sastāvu, tas veicams par pasūtītāja līdzekļiem, izmantojot inženiera norādītās laboratorijas.

Jāņem vērā, kamēr pasūtītājs nav saņēmis atzinumu par ēkas stāvokli, nekādus būvdarbus nedrīkst veikt. Atzinums atspoguļo ēkas vai tās konstrukciju stāvokli uz apsekošanas brīdi un ir spēkā normatīvos noteikto laiku.

Latvijas Republikā ēku un inženierbūvju tehnisko apsekošanu regulē sekojoši dokumenti:

1. Latvijas Būvniecības Likums;

2. Latvijas būvnormatīvs LBN 405-21 "Būvju tehniskā apsekošana";

3. Latvijas Ministru kabineta noteikumi Nr. 384 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 405-21;

4. Latvijas Ministru kabineta noteikumi Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi".

5. Latvijas Ministru kabineta noteikumi Nr. 907 "Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām 

     prasībām".